Ne jau es...

Pie griestiem zirnekļtīklā muša šūpojas
Es zinu – nāves šūpulis ir tas
Bet mušas šūpošanās jautra šķiet
Un vieglprātīga jocīga mazliet

Aiz lustras paslēpies guļ zirneklis
Un lielā baudkārībā trīs
Būs vienam gals, būs otram prieks
Vai tiešām tā šai dzīvē jānotiek?

Jo ne jau zirneklis uz mušu lien
Tas glūn un kaktos slepus slazdus slien
Vēl daudziem dvēselē tāds glūņa sēž
Un ļaunā brīdī otru kož un plēš
Kož un plēš, kož un plēš, kož un plēš
Kož un plēš, un kož un plēš
Un kož un plēš, un kož un plēš
Jā

Pēc tam tik nevainīgs kā jaunpiedzimis jērs
Pie upuratliekām stāv noskumis un sērs
Un skaidro sev un citiem – ne jau es
Bij' viņam likten's tāds uz pasaules

Jo ne jau zirneklis uz mušu lien
Tas glūn un kaktos slepus slazdus slien
Vēl daudziem dvēselē tāds glūņa sēž
Un ļaunā brīdī otru kož un plēš
Kož un plēš, kož un plēš, kož un plēš
Kož un plēš, un kož, un kož, un kož, un plēš
Kož un plēš
Jā

Pēc tam tik nevainīgs kā jaunpiedzimis jērs
Pie upuratliekām stāv noskumis un sērs
Un skaidro sev un citiem – ne jau es
Bij' viņam likten's tāds uz pasaules