Vernisāža

Kas bijis bijis, pagājis, tik daudz kas vēl nav noticis
Labi ka tā, labi vien ir tā
Kā būs tā būs, ir nolemts tā, šai pasaulītē mainīgā
Labi ka tā, labi vien ir tā
Kā ir, tā ir, tā jānotiek, nekas uz vietas nepaliek
Labi ka tā labi vien ir tā
Kā nevajadzēs nebūs tā, šī pasaule ir mainīga
Labi ka tā, labi ka tā

Pār Vērmaņdārzu saule riet, un Vernisāžā atkal dzied
Pār dzīvi jauno pianīns, līdz glāzēs lēni sarkanvīns
Pār Vērmaņdārzu saule riet un divi mīlētāji iet
Un abiem sirds tik strauji sit, kā reiz pirms gadiem piecdesmit

Kas vienam nav, tas citam ir un labi ja tas neizšķir
Labi kā tā, labi, ja ir tā
Un tas būs lai vieno mūs, jo tas kam nav, tam kādreiz būs
Labi ka tā labi, ja ir tā
Un ja tev kādreiz skumji kļūst un asaras pār vaigiem plūst
Labi ka tā, labi vien ir tā
Ir vieta, kur tu vari iet, gan bēdāties, gan skaļi smiet
Labi ka tā, labi ka tā