Ievads. Madonna

Kur krustojas bulvāri, kur auto un trami drāžas caur liesmaino nakti ātri kā dzīve, es redzēju viņu - maigo un trauslo Rafaela Madonnu. Slaidām rokām un acīm skumjām un skaidrām, mūžības smaidu karmīnsarkanās lūpās. Garām tai trauksmainā gaitā kā savādi smaržīgi putni aizsteidzās dāmas, frakoti kungi un klaidoņi skrandās. Pa bulvāri, iekļautu elektrospuldzēs traucās dzīve kā Kraislera auto uz gala piestātni tālo. Zem apcirptām liepām, dievietes smaidu karmīnsarkanās lūpās skuma cilvēku skaidrākās ilgas - izdzīta ielās Madonna