Vai Tu To Jūti

[1. pants: Edavārdi]
Šodien liekas, ka es varu visu
Pasaule ir mana tikai tāpēc, ka es daru īstu
Šoreiz sanāks viss – tie, kas nīst, zina pat to
Atkal saule spīd, pārāk ilgi bija tā prom

Es eju tālāk, un es speru soļus kā mesija
Jūtos, it kā tikko noliku sesiju
It kā man ir miljons, un nevaj′g kapeikas krāt
It kā meitene, kas patīk, man pateica: "Jā!"

Nav to gružu, kas ir piesieti ikdienā
Gribu visu mūžu tiekties šai virzienā
Prieks, kas, liekas, modina vientiesi ikvienā
Jūtos gluži tā kā piektdienā pirmdienā

Šodien neredzēt man ļaužu nīšanas
Barjeras? Likās tās ir daudz un bīstamas
Bet, ja jau esmu šeit, visiem saucu peace
Un tas, ka tagad dzirdi mani, nav sagadīšanās

[Starpspēle]

[2. pants: Edavārdi]
Tā ir dāvana Dieva, ka tagad ir ko teikt
Ka tagad pavadu dienas, pasakot šito šeit
Liekas, ka redzu pavasari pirmo reizi
Darba rezultāti pamanāmi, tikko beidz

Ir laiks darīt, nevis padoties kā panikā
Par spīti skepsei, kas sarodas kā paziņas
Jūtos labi, kā kad pamodos bez paģirām
Jo tēmēju uz debesīm tā kā samaļots Gagarinam

Kaut nelidošu tā kā Pīters Pens
Bet es esmu dzīvs – to ir svinēt vērts
Un es nepīpēju, pat ja tas ir nemodīgi, klau
Bet, ja Tev saku "Hi", tas nenozīmē "Čau!"

Mani, kad nolika, mani mocīja gruži
Bet no tā tiku vaļā, notika tas ļoti pat klusi
Tad es nodevos šitam – tas tagad noved uz studiju
Bet es sasniegšu augšu, lai varu nolēkt ar gumiju

[Starpspēle]

[3. pants: Edavārdi]
Tev ir skepse? Pret to ņemam pretindi
Slīpēt sīkumus – to gadus darām nezin' cik
Jo redzēt vīziju – to es varu, nevis viņš
Neesmu traks sakot, ka mēs nekad nemirsim

Man vienalga, man ir dūša pūlī bļaut
Nezinu, kā jūs, bet es būšu mūžīgi jauns
Esmu kluss – tas tips, ko nelamās uz ielas
Bet esmu labākais tad, kad neskatās neviens

Uz pilnu banku – redzēsim kā lirika sprāgst
Pazudīs rēka, kad debesis tas idiots skars
Es eju svinēt, ģērbies tā kā video stārs
Pēdējos desmit latus tērēšu kā miljonārs

Pelēko krāsu es mainu pret sarkanu akrilu
Nejautā "Kā iet?", ja gaidi standarta atbildi
Saka "Re, kur psihs!", nu, tie, kas retāk tic
Jo esmu laimīgs, bet man ir pa vecam viss

[Nobeigums: Edavārdi]

Cilvēki pīpē, šņauc un dzer — es nezinu, vai es iederos starp to visu
Bet kas, pie velna, es esmu, lai teiktu, kas ir pareizi, kas nepareizi
Par mūsu trūkumiem visvairāk domājam mēs paši, viņi tos apspriež, jo vienkārši nav nekas cits, par ko parunāt

Pilsētas gaismas spīd spoži un augstu
Cilvēki ar sarkanām, sapampušām sejām gaida pirmo transportu, un es esmu viens no viņiem
Kārtējā tikšanās, kas beidzās ar mūsu nepabeigtiem vārdiem
Kārtējā tikšanās, kas varēja būt kaut kas vairāk

Nekas, kādu dienu es par to neuztraukšos
Kādu dienu es atradīšu sevi un, ejot cauri lietum, es nesamirkšu
Kādu dienu es uzvarēšu