Turpinājums

Mikro solījumi, darbi, mikro mērķīši
Uz kuriem virza mūs daudzās mikro vērtības

Mikro solīšiem krellēs sakar dienas mirkļus
Lai pārvarētu atkal mikro pakāpienu virkni

Un mēs nesamies, tā ka šalle vējā plīvo
Kad ticam tam, ka tikai kustībā mēs spējam dzīvot

Bet šajā mikro skrējienā pat mikro pauguri
Var uzmest augstu gaisā mūsu mikro augumus

Tur viss zib-zi-zib zib zi-zib zib gar acīm
Tā kā zvaigznes čaklam paparacī

Un šajā žilbinošā mirklī ir tik viegli iestigt
Manīgā priekšstatā par to, ka sasniegti ir griesti

Bet kad galvā tie griesti tiek griezti
Arvien, arvien uz riņķi kā ziņģu krājums
Tad var sanākt - tie griesti, tie griesti
Ir vien, ir vien sienas turpinājums

Kaut asi prāti kaut kas tāpat mums traucē
Kā pēdējo salmiņu uziet adatu kaudzē

Tā pamanīt šo saikni, kas tos mikro mērķus vieno
Un tāpēc cenšamies to panākt reizēm mēs pat skrienot

Jā, nesamies, arvien vēl tā ka šalle vējā plīvo
Kā saka - neziņa no atbildības neatbrīvo

Bet pēkšņi saliekas pa plauktiem viss kā ainā greznā
Kā mazi triepieni summējas pasakainā gleznā

Kur darba sākumā vēl saprast nevaram nekā
Līdz tapis unikāls kaut kas kā Edgaram Degā

Tad rodas sajūta, kad tveram dziļi, redzam tālu
Šķiet beigu nav šiem stāvokļiem un tie nav sezonāli

Pulksteņi tikšķ tie tik tikšķ pie auss mums
Līdz negaidīti atkal visa šķiet par daudz mums

Tā pienāk brīdis, kad mēs atzīt tomēr esam spiesti -
Jau atkal uzradās (ielavās) šī sajūta, ka tie ir griesti

Bet kad galvā tie griesti tiek griezti
Arvien, arvien uz riņķi kā ziņģu krājums
Tad var sanākt - tie griesti, tie griesti
Ir vien, ir vien sienas turpinājums

Turpinājums, turpinājums
Kur atklājas arvien jauns klajums
Turpinājums, turpinājums
Kur mainās virziens, bet turpinās gājums