Mans ieradums

Mans ieradums - mans ierakums
Mana iztēle - mana izvēle
Mani darbi - mana karma
Mana elpa - mana telpa

Mana smilšukaste, laiks, kas vilkās te
Un kas skrēja, līdz ar vēju
Un Tavs pulss ir mans atspulgs
Kad zīmes netveru, tad Tu kā mans tulks

Tavas virsotnes, ko Tu virzot nes
Tavas kaislības - Tavas saistības
Tavas robežas, ejot noberžas
Tavas kļūdas - skrambas gūtas

Tavi skolas gadi - vēlme nolikt kladi
Līdz ar testiem un dzīvē mesties
Tavs skatu punkts un mans skatu punkts
Vienojoties tie, starp mums attur tumsu

Mūsu pieredze grumbās pieri dzen
Mūsu sapratne - mūsu atradne
Mūsu soļi - šķembas, oļi
Mūsu vārdi - glāsti, dārdi

Mūsu briedums būs vien iedomas
Ceļš ir bezgalīgs un mēs esam tik
Kā sēklas, kas vēl krāj spēkus
Lai, izdīgstot, pāraugtu ēkas

Katrs ieradums šeit ir kā
Stipri vēji pie kraujas
Ja ar tiem galā netiekam
Strauji lejā tie rauj

Katrs ieradums gluži kā
Stipri vēji pie kraujas
Vai kā skaistākā mūzika
Kad saulei pretī tā šauj

No pumpura uzplaukst zieds
Viens zieds
Kas daudziem prieku sniedz

Var pārtapt vārds pat viens
Par dziesmu
Kuru daudzi dzied

No pumpura uzplaukst zieds
Viens zieds
Kas daudziem prieku sniedz

Var pārtapt vārds pat viens
Par dziesmu
Kuru daudzi dzied