Suņa dzīve

Dzīvoja dzērājs un viņa suns
Vienīgais tuvinieks tam
Vientuļa pirts bija viņu nams
Līdzās drupām kas reiz bij’ tēva mājas

Vai nu uz paģirām vai jau pilns
Klīda pa ciematu tas
Viņam pa pēdām kā draugs vai rēgs
Mūžīgi skrēja suns - uzticīgais

Dzīve mokas bij’ dzērājam
Vairs neviena šai pasaulē
Smaidīt kam - vien savam sunim
Arī tam nebij' smaidīt prieks
Suns tāpat kā viņš bij’ šai dzīvē lieks
Un vienmēr bēdīgs - vienmēr bēdīgs

Naktī kad murgi to māca nost
Dzērāja glābiņš bij’ ceļš
Vienīgi staigājot likās vēl
Izlikās vēl ka ir dzīvs - tas kurš staigā

Dreboša ēna tam skrēja līdz
Šķita kā māte vai tēvs
Kas viņu no viņsaules apciemo
Tomēr bij’ izbijies viņš - no sava suņa

Dzīve mokas bij’ dzērājam
Vairs neviena šai pasaulē
Smaidīt kam - vien savam sunim
Arī tam nebij' smaidīt prieks
Suns tāpat kā viņš bij’ šai dzīvē lieks
Un vienmēr bēdīgs - vienmēr bēdīgs

Kādā rītā uz paģirām
Dzērājs juta – būs gals
Ja līdz veikalam nepaspēs
Un viņš steidza ko spēj - un suns tā pēdās

Dzērājs pakrita pusceļā
Nāve apsteidza to
Arī suns līdzās nogūlies
Nomira mirkli pēc tam - uzticīgi

Dzīve mokas bij’ dzērājam
Vairs neviena šai pasaulē
Smaidīt kam - vien savam sunim
Arī tam nebij' smaidīt priеks
Suns tāpat kā viņš bij’ šai dzīvē lieks
Un vienmēr bēdīgs - vienmēr bēdīgs