Dziesmiņa par švīkāšanu

Tā mēs zīmējam sen viens otru
Pat ja nezinām zīmēt kā
Bet vai mātei ir kāda jēga
Jēgas nav, tikai jāšvīkā, tikai jāšvīkā

Un ja sanāk kas ļoti svešāds
Nav ko nervozēt, labi vien būs
Tik un tā mēs viens otram sveši
Un lai neiepazīstina mūs, neiepazīstina mūs

Ne mirkli nepaliec dīkā
Tik daudz vēl ir jāsašvīkā
Tā lielā sirds un tā sīkā
Tā taisnība taisnā un līkā

Ne mirkli nepaliec dīkā
Tik daudz vēl ir jāsašvīkā
Tā lielā sirds un tā sīkā
Tā taisnība taisnā un līkā

Tikai švīkāt un švīkāt mums jāmāk
Līdz nekas nebūs pazīstams
Ne tā māsa, ne draugs un ne brālis
Ne tā sieva, ne paša nams, ne paša nams

Kad reiz viss tā būs sašvīkājies
Un tiks švīkāts jau debesu jums
Nāks tā beidzamā debesu švīka
Pāri tev, pāri man, pāri mums, pāri man, pāri mums

Ne mirkli nepaliec dīkā
Tik daudz vēl ir jāsašvīkā
Tā liеlā sirds un tā sīkā
Tā taisnība taisnā un līkā

Ne mirkli nepaliec dīkā
Tik daudz vēl ir jāsašvīkā
Tā liеlā sirds un tā sīkā
Tā taisnība taisnā un līkā

Tā mēs zīmējam sen viens otru
Pat ja nezinām zīmēt kā
Bet vai mātei ir kāda jēga
Jēgas nav, tikai jāšvīkā, tikai jāšvīkā