Ripo nauda Daugavā

Ripo, naudiņ, Tu zem galda
Ripo taisni Daugavā -
Zaļais ūdens lai savalda
Manu bēdu rītausmā!

Tie, kas kala, neizkala
Tādu sieku rāvienā
Ko man nenotriekt līdz galam
Vienā vēja brāzienā!

Tā, kas sauca, nesasauca
Manu sirdi nomodā
Citas nāca, kārtis jauca
Katra savā valodā!

Ko es rēju, to mīlēju
Kam negāju apraudzīt!?
Pats sev acis aizmālēju
Ka ne vella saskatīt!

Tie, kas rāja nezināja
Kādu sodu pieprasīt
Tādiem vārdiem nozākāja
Ka pat bail ir atstāstīt!

Dod man, Dieviņ, tādu sodu
Tādu darbu noslogo
Lai neklausu es to jodu
Kas man prātu izkūko!