Pasaka

Droši vien tā pasaka bija
Jo īstenība tā nevar būt...

Rūķīšu mājiņā rūķīši mazi
Atveda ciemos tevi pie manis

Zvaigznes aiz brīnumiem zemē krita
Mums pie kājām un dega kā sveces

Rūķīši stāstīja pasakas jaukas
Mums par laimi un mīlestību

Gauja sūtīja balt-baltu miglu
Lai tā aizsedz no skauģu acīm

Darba vīrs dzenis sirmajā eglē
Liecībai iekala mūs' teiktos vārdus

Tūkstot's un viena nakts tonakt bij mūsu
Tikai līdz rītam, līdz saules lēktam

Droši vien tā pasaka bija
Jo īstenība tā nevar būt