Mežā

Te ir tā vieta, mans mīļais, kur apraksim tos
Mirušos sapņus glabāsim uguns kapā
Te, šajā mežā, liesmu lāpas drīz uzdzirksteļos
Kopā ar vītušiem ziediem un sarkanām lapām

Atvilksim elpu - smags ir mirušu sapņu slogs
Tālāk nav spēka, mans mīļais, nav spēka nest
Pelnus kaisīsim vējā, lai vakars tos zog
Atvilksim elpu pirms ēnas nāk saulrietu dzēst

Jo mums jāceļas drīz, ak mans mīļais, laiks tālāk klīst
Dzīves lielajā karā un ķīviņos ceļš, kas mums ejams
Bet tos sapņus, kas palikuši, tos - paņemsim līdz
Dzīves skumjas un ciešanas pārvēršot dzejā