Gadi

Var piesaukt debesis, var piesaukt elli
Bet atmiņas kā lavīnas reiz grūs
Tie gadi aizauļoja trakos zirgos
Sirds vietā tagad atstāts pakavs rūs

Kaut mazliet sarūsējis, tomēr ticiet
Ir šajā dzelzī laikam kaut kas dzīvs
Lūk, baltiem zirgiem atkal garām traucot
Tos kreisā pusē sajūt naglais spīvs

Nu kur jūs, kur jūs skrienat neprātīgie
Vai elpa deg jums pātagcirtiens spējš
Jel stājieties, un klāt būs viens no bara
Kas aizdrāzās reiz tā kā viesuļvējš

Es pazītu šo dūkano starp simtiem
Kad mežonīgām krēpēm plandot tas
No tālām, zilām pļavām šurpu skrietu
Un zeme drebētu no dunoņas

Vai tiešām tagad visi jūs tik tālu
Vai tiešām atkal grožos visi jūs
Nē, redzu jau, kaut kur aiz Oriona
Klīst balti zirgi zilā savvaļā