Līnijdeja pasaules ļaunīšiem

Ne tikai latviešiem
Šīs savas rindas pāris
Kā savu liecību
Mums visiem atstājis Āris

Varbūt viņš tiešām juta
Vai pravietoja tiešām
Ar kādām nāves saitēm
Mūs visus sējuši ciešām

Varbūt ka medicīna
Vēl vakar zinātne bija
Bet šodien tā ir jauna
Un ļauna reliģija

Nu visi ārsti kā priesteri
Šīs kroņa sektas kultā
Ar visu valdību varu
Grib guldīt mūs nāves gultā

Uz cilvēkiem kā žurkām
Nu testē potes jaunas
Nav slimība tik ļauna
Cik zāles pret to ļaunas

Neviena patriota
Kas pavēl parlamentā
Kas masku rasistu dzirksti
Dedz žurnālistā un mentā

Ar melu biedētām sirdīm
Un baiļu nomāktiem prātiem
Ļauj pūlis eksperimentēt
Ar nāves preparātiem

Par meliem ordeņus piešķir
Vai varas ekspertu godu
Lai gan par genocīdu
Reiz sprieda nāves sodu

Ai, Āri, kāpēc tik viegli
Tu aiziešanai ļāvies?
Kaut biji tu kā milzis
Kā milzis nepakāvies

Un tomēr atstāji visiem
Šo īso testamentu
Ka mūsu dzīvība nav vērta
Šim kultam pat vienu centu

Es, Āri, neesmu noburts
Sen dziedu to, ko sen jautu
Ar varas instrumentiem
Steidz bendes galināt tautu

"Avīzēs ietītām galvām
Tauta stāv rindā pēc nāves..."
Jau 97-tajā
Dziedāju, ka tādas stāvēs

Ai, Āri, mēs vēl kā bērni
Ar naivu bērnu sirdi
Ticu - nu tu to redzi
Un manu dziesmu dzirdi

Tev nesen sūtīju saiti
Kur klipā tevi iemontēju
Tavs laiks nu mūžīga vērtība
Nu visu publicēt spēju

Kungs, lūdzos: apžēlo Āri!
Lai līdzās eņģeļu sejas
Lai Dieva godam viņš debesīs
Dej brašās līnijdejas!

Ja manas dienas būs skaitītas
Un ja no bailēm neapjuki
Draugs, saki Pasaules Ļaunīšiem
Ka mani nāvēt nebij' smuki