Lietu daba

[intro]

Pat Augustīns grēkoja pirms kļuva par svēto

Viens sevi ciena; cits sevi nīst
Tā tas vienkārši ir; tāda ir dzīve
Viens sevi veido; cits sevi izposta
Bet viss ir viens – tagad to izprotu

Viens sevi ciena; cits sevi nīst
Tā tas vienkārši ir; tāda ir dzīve
Viens sevi veido; cits sevi izposta
Bet viss ir viens – tagad to izprotu

Zirneklis auž savu tīklu, pelnot iztikas kritumus
Bite lido, pat nezinot fizikas likumus
Tauriņš nosapņo cilvēku un tad miegā mirst
Un, kad Tu izej no ķēdes, tad Tavā vietā nāk cits
Zivs meklē āķi, lai gan zina, ka, ja iedur, tad viss:
Divpadsmit stundas bez gaisa un tad vēl čiekurs pa virsu
Čūska pēta sava upura acis
Absurda teātrī vietu ieņem melnādains nacists
Vēl viens etapa aplis
Vai nu Tu apstāsies nāvei, vai nu gepardam apniks
Dzīt pēdas, jo, ja bēdz, Tevi noķers un drīz
Tā kā – ja gatavo kaut ko, laiks to noņemt no plīts
Lapsa zina sava kažoka cenu
Šajā sistēmā tikai daži atrod sev ceļu
Lietu daba – Es to ieliku šifrā, bet pietiks
Par cilvēku kļūst, nevis piedzimst

Viens sevi ciena; cits sevi nīst
Tā tas vienkārši ir; tāda ir dzīve
Viens sevi veido; cits sevi izposta
Bet viss ir viens – tagad to izprotu

Viens sevi ciena; cits sevi nīst
Tā tas vienkārši ir; tāda ir dzīve
Viens sevi veido; cits sevi izposta
Bet viss ir viens – tagad to izprotu

Kur ir Tava desmaize, Cibiņ?