Kino

Vienu dienu domāju un atcerējos, kur palikušas viena daļa no manām sajūtām, kad man bija piecpadsmit, un viņai arī
Bet vai viņai toreiz bija tāpat?
Es vairs neatceros šīs meitenes vārdu - tikai sajūtas

Kādā dienā tālā, kādā vakarā
Mēs uz kino gājām lielas lietas sakarā
Biju nedaudz satraukts, gāju ziedus pirkt
Bet tad padomāju, varbūt labāk būs, kā ir

Mēs domājām viens par otru un bijām ļoti nozīmīgi viens otram
Mēs teicām viens otram, ka nespējam iedomāties dzīvi viens bez otra
Bet vai viņa jutās līdzīgi man, tā arī to nepajautāju

Stāvu es un gaidu toreiz vakarā
Nedaudz jautri smaidu, manas rokas kabatās
Tad es pēkšņi redzu - tur jau viņa nāk
Tāda ļoti skaista un par mani slaidāka

Likās, ka tas ir lielākais notikums, kas man stāv priekšā
Bet tā arī likās toreiz, jo mums jau nekā cita nebija

Mēs ejam roku rokā, visur ceļš mums brīvs
Un tas mums labi sokas, kaut gan esmu mazliet stīvs
Jūtos es kā filmā, viss tik skaisti ir
Viss ir tā kā kino, vai es tiešām esmu īsts

Pagāja vairāk laika
Pēc kāda laika viss aizmirsās, bija daudz citu lietu
Bet šīs sajūtas palika arī turpmāk nemainīgas