Katrs Par Sevi

Ja tev dirš dēļ repa, jo tu esi lisijs ar kladīti
Tad šauj pa tiem pidarasiem – Bigijs tā darītu
Jā kāds politiķis zog un vispār ir feiks
Ej uz praidu, dabū AIDS, tad izdrāz viņa meitu
Ja tevi nodirš netā, kaut lirika laba
Ej piekaut kādu barā, pohuj, te visi tā dara
Ja tusā esi neglīta, tāda totāla pabira
Neuzmācies man, man nevajag arī morālas paģiras
Nepadodies sūdiem, kad tie ierauj kaut kā
Ja tu spied roku ienaidniekam – iespļauj plaukstā
Es paciešos, ja šīs dziesmas glabā musarā
Jo labāk visiem atriebšos ar savām uzvarām
Esmu fanāts, paliekošs un savāds, nupatās
Pamodos te hlamā, ģērbies vēl ne savās lupatās
A ko? Būt nedrošam ar necilu stāvu?
Es to mēģināju un, zini, es netiku tālu
Man ir pimpis tik garš, tas ir augošs, nemīz
Es paskatos uz viņu, tad, kad šaubos sevī
Es kompensēju kompleksus, ko heiteri var izdarīt?
Es kaušos ar jebkuru meiteni vai invalīdu

Nesaki, ko teikt, vai zeltu kā dabūt
Jo beigās no tā visa jau tev būs kāds labums
Te katrs par sevi, netikai krīzes apstākļos
Lai iesper zibens, ja dēļ tevis es uz brīdi apstāšos
Nesaki ko teikt, vai zeltu kā dabūt
Jo beigās no tā visa jau tev būs kāds labums
Vietā, kur – „Tu nevari!” tie bari tik’ klaigā
Bet, ja kāds saka nedari, tad dari tik’ vairāk

Nemainies, ja gvelž, ka tev domas ir slimas
Un ja senči nekur nelaiž – nogalini viņus
Mans krāns ir lielāks kā ods no Ignalinas
Ignorats reps, un par to sods te ir un bija
Vai nav pohuj, ko man sacīs, ķipa, recenzents
Kad es beigšu te visi atzīst tikai reprezentus
Nelasu dzeju, domā es to lieku te talkā?
Čaks man asocējas tik’ ar ielu un maukām
Kāda sirds? Man ir tik garš, stāvs un populārs
Ka es sauktu to krājumu par „Krāns uz trotuāra”
Es saku to, ko gribu, nesu ēkā rīmes
Viņiem patiks viss, jo es esmu PKI
Bēdīgi, kad paliek viss, ko devi nemanīts
Tev ir izruna daudz labāka, un tevi neatzīst?
Kamēr es vēl nometīšu dažas dziesmas
Līdz būšu tikai es, kad nositīšu savus biedrus
Bieži sarunas tās par to, kas īsts mana rada smieklus
Šito atzīs viņi, tikai nogaidīsim gadus 5
Ja tēmu tekstā, tad moš’ pauti un fakti?
Tupaka ūsas izskatās kā mani kaunuma mati
Es nositīšu repu, tam ar bitu pa kaklu
Un tad apēdīšu big mac’u pie Big Pun’a kapa
Pat sakot šito bītā, krīt uz grīdas tas jumts
Un pat stāvot rozā kreklā, esmu īstāks par jums

Nesaki, ko teikt, vai zeltu kā dabūt
Jo beigās no tā visa jau tev būs kāds labums
Te katrs par sevi, netikai krīzes apstākļos
Lai iesper zibens, ja dēļ tevis es uz brīdi apstāšos
Nesaki ko teikt, vai zeltu kā dabūt
Jo beigās no tā visa jau tev būs kāds labums
Vietā, kur – „Tu nevari!” tie bari tik’ klaigā
Bet, ja kāds saka nedari, tad dari tik’ vairāk