Dresleriāna

Velti šķiedis laiku, tušu
Mākslinieks plēš bildi pušu
Visas tādas žūrijas
Raganas un fūrijas

Kur tik kāda meiča glīta
Telefons no agra rīta
Līdz pat vēlam vakaram
Kalpo mīlas sakaram

Zināms, nav jau viegla lieta
Nosēdēt uz sola cieta
Darbs tāds nospiež zili zaļu
Organisma vienu daļu

Sērga vecam arestantam
Rokas stiept pēc svešām mantām
Ārstam dziedējot šo kaiti
Pazūd pulkstenis ar saiti

Tie, kas pīpes kātu zīdīs
Jauni gados kapā līdīs
Tabaka ir inde, zinat
Ņemat to un sadedzinat!

Dziedonis uz celma raušas
Ievingrināt savas plaušas
Brīnās grābēja un pļāvējs
Kaimiņbullis ellīgs māvējs

Par šīs meičas klavierspēli
Var tik zobos iekost mēli
Kritiku par viņu sniegs
Atvaļināts bundzinieks

Zaļumballē brīvā dabā
Puisim cieta puse labā
Piere, acu vāks un kāja
Citādi tur jautri gāja

Tādi vien pie ārsta zvana
Nopietna kam darīšana
Ievainotie mīlas frontē
Grib, lai viņus atremontē

Saules brālis māsas staros
Silda savus stilbus garos
Zināma un vеca lieta
Augsti radi, silta vieta

Ceļot cūkai iznāk pirmai
Viņu pārdod еksportfirmai
Padoms labs, aiz auss ja liksi
Topi cūka, tāļu tiksi

Bēdīgi pēc svētkiem jaukiem
Acis mest uz tukšiem traukiem
Bija reiz ko dzert un liet
Bet tagad tas kā sapnis šķiet

Ordenis kad pušķo krūti
Tad tik to tu īsti jūti
Ka tas iedzimts tavā dabā
Strādāt valsts un tautas labā