Diena, kad nepienāca rīts

Liec mani kabatā, ved mani tālēs zilajās
Esmu tā noguris, nav spēka acis vaļā vērt
Aizved mani pa sliedēm, kuras klaudz
Laika nav palicis vairs daudz

Neskaties atpakaļ, lai arī kas tur Tevi sauc
Mums taču nevajag, mums taču nevajaga daudz
Tikai roku pie kuras turēties
Vārdus uz kuriem paļauties

Tas nav daudz
Nav tik daudz

Pamodini man tad, kad būs pagājis šis gads
Kad būs diena šī beigusies un mēness liels
Virs galvas zelta ķēdē karāsies

Tad tikai sāksies viss, eņģeļi dejos debesīs
Un manas cerības citi kā savas piepildīs
Bet es būšu tur blakus nemanīts
Dienā, kad nepienāca rīts
Dienā, kad ir vēl nakts