Blondā

Tā bija Alise. Viņa bija blonda
Puiši teica – bīstama, dodot Viņas kontaktu
Satikāmies Teikā. Laimīgs Es un galvas
Satinām, tad steigā – kaislīgs sekss uz galda
Viņa aizgāja, Es guļu nomodā
Nez, ko Viņa nodomās, kad pie Viņas došos klāt drīz
Pēc divām dienām satikties jau atkal vaj’g
Puiši teica – Viņa nebūs Tev pa kabatai
Saviesīgi pasākumi, tusi klubos
Bet satiec dzīvē labāku, lai tik dulli justos
Un pēc mūsu naktīm Es tik klusi kustos
Lai gan iekšā trīc viss it kā būtu Vudstoka
Kad nauda beidzās, Blondā kļuva lēta
Bet mīlestība mūžīga tā kā Budas vēdas
Pēdējiem spēkiem, paslēpjot acis
Ieķīlāt mantas, paņemot pasi. Vēl vienu nakti
Tu tikai, mīļā, mani nepamet
Esam radīti viens otram kā spalva un pergaments
Iedod man iemeslu palikt. Piedod, ja iedvesu paniku
Redzi, man ir! Es Tev pienesu naļiku
Un uz viesībām, kur sejas šķiet no plastelīna
Dejas iet pēc kastes vīna. Spridzina kā Palestīna
Kāds kaut ko. Tu ved uz nomaļu vietu
Un mirušas dvēseles klīst pa Gogoļa ielu

Šāda mīlestība nogalina

...
Kad es teicu Blondā, es runāju par ko citu
Es ceru, ka tev nav ne jausmas, par ko ir šis stāsts
Visi, kas vēl ir uz tā viļņa - Dievs palīdz

[Outro]