Balāde par Tevi mākoņos

Saule uguns pirkstiem veidoja
Tavu profilu mākoņu javā
Un saulei blakus tu staroji
Zilajā debesu pļavā

Vaibsti mākoņu skulptūrā iegūlās
Mīļi un pazīstami
Tik mirkli, tad projām tu slīdēji
Kā atspulgs, kas ūdenī pamirdz

“Jel uzklausi mani”, es saucu tev
“Tu nedrīksti aizlidot, dzirdi”
Bet vārdi pār lūpām nenāca
Tie sadega dziļi sirdī

“Jel uzklausi mani!”
Tad manīju, ka ēna tev pāri skrēja
Un tāles uz brīdi satumsa
Un vaibsti tev nodrebēja

Tu saprati mani, tu saprati
Bet tikai mirkli tas bija
Tad vējš tevi gabalos samala
Un tālumos izkaisīja

Tu saprati mani, tu saprati
Bet tikai mirkli tas bija
Tad vējš tevi gabalos samala
Un tālumos izkaisīja