Autobusu Parkā

[1.pants: Bush]
Autobusu parki naktīs
Tur viss tik praktisks, sargi vai nu guļ vai nu meditē
Tur nav ko appist, tik autobusi, veci Ikarusi
Lepni, tukšām sēdvietām, pašā elitē

Tik rētas vietām, skumīgi
Tur Raini necitē un vēnā nešpricē
Tur nebrauc ciemos, lai nav asaras uz atvadām
Lai nav jāslēpjas, kad traucē frāzēm paknapām

Jā, mēs sapratām, nu tad aizveries ar savu dusmu
Šim parkam vajag klusumu
Un tusiņu ar vēja smiltīm, lietu
Un pārpratēji, lai nelielās ar domāšanu pārāk cietu

[piedziedājums]
Autobusu parkā brāļi un māsas sadzīvo savā starpā
Tur dzeltenā krāsa mirgo starp arkām
Autobusu parkā brāļi un māsas sadzīvo savā starpā
Tur dzeltenā krāsa mirgo starp arkām

[2.pants: Wiesturz]
Es nebiju tur bijis, Bet dzirdēju nostāstus
Par autobusiem kas nemainīja savu nokrāsu
Tikai rūsa, neprasot tiem atļaujas, krāsoja tos un brūnā krāsa apskaujas
Ap to stūriem, tiem vienalga, sapņojot par konduktoriem

Kas šķirot lapas, kaprīzes, lasīja ikrīta avīzes par paradīzi
Tie gaidīja ziņu no Žanas d'Arkas, kura solīja nojaukt tās arkas
Kas ļoti nomācoši, kaut kur izskanēja pamācošas sarunas
Kas arī atduras, viņus nesasniedzot, pat kliedzot

Klusēja to motori, tie aizmirsuši par to rūkoņu
Luksafori, pilsētas dūkoņa tikai kaut kur atmiņās
Tāpat kā izjūtas kad tiem kādam vajadzīgi
Ledus puķes ziemā izteicās prеtrunīgi

Bet lai jau izsakās, jo tās bija vienīgās kas uzmanību pievērsa
Tiеm deva tām vārdus, Marija Terēza
Aiztraucās garām lepnie Mercedes, pulkstenis jau desmit
Tā stunda tuvojās, kad uz depo atgriezās

Bet tie bez steigas, jo šajā parkā nebija dienai sākums
Dienai nebija beigas
Bet es jau nebiju tur bijis, es dzirdēju tikai nostāstus
Par autobusiem kas nemainīja savu nokrāsu

[Piedziedājums]
Autobusu parkā brāļi un māsas sadzīvo savā starpā
Tur dzeltenā krāsa mirgo starp arkām
Autobusu parkā brāļi un māsas sadzīvo savā starpā
Tur dzeltenā krāsa mirgo starp arkām

[Nobeigums]
Maz pamazām Latvijas pilsētās parādās arī autobusi
Sākumā trofeju, Vāciešiem atņemtie
No kapitulējušā Kurzemes cietokšņa atdzītie vai saremontētie
Rīdzenieki nu var tik uz Juglu, Pleskodāli, Zolitūdi, Biķerniekiem, Bolderāju, Vecmilgrāvi un Jaunciemu
Visu kāju, siržu un tālo māju vārdā
Tas pats Čaks, toreiz par lielajiem zilajiem dunduriem, tā laika avīzēs pateicis
"Autobuss, autobuss, kādu laiku bija kluss, nolikts smago ratu kapos, tagad veiklu roku labots, atkal gatvēm cauri slīdi, sadrūp tālumi kā krīti, tavu tuklo riepu mīti"