​atmodas rīts __ (m O n O hr O mi)

Viss ir labi kā ir, jo redzi, vēl esmu ierindā
Viss ir labi kā ir - mēģinu sevi mierināt
Kaut arī ticu tam jau īstenībā retāk
Ar ļodzīgiem pamatiem viss te rīb un kratās

Neapmierina vairs, kas bijis iepriekš
Sekunžu tikšķi taisni kā sirdī ietriektas
Šķembas, kas plēš gabalu gabalos
Un trijās daļās es atkal jau sadalos -

Vienai saule ir pat žalūziju spraugās
Cerības pilnu skatu tā uz visu raugās;
Otra - baidās zaudēt pat neizturamo
Nezinot, kas vietā nāks, kaklā ir tai kamols;

Trešā daļa virs šīm abām viegli virmo
Tā zina, ka vien pusolis dabā vienmēr ir no
Krīzes līdz atdzimšanai un nākamam posmam
Tā zina, ka šim posmam ir gana man drosmes

Uzaust atmodas rīts
Tas aizrauj sev līdz’
Tas aizrauj sev līdzi nezināmajā

Tur viss dūmakā tīts
Bet viens otra atbalstīti
Mēs cauri tai tiksim pamazītiņām

Man likās viss notiks ātri un ļoti strauji
Sakārtosies pats no sevis, tā - fau, fau
Un mirklī būšu sasniedzis rezultātu
Citi to pamanot teiks - pas’ties, redzi, kā

Dažiem veicās, laikam pelnīti
Bet tad reiz beidzu es savu laiku veltīgi
Šajās ilūzijās tērēt gluži kā pusmiegā
Un rimās nostājā pieprasoši dusmīgā

Rimās līdzi tai nereālistiskās gaidas
Un tieksme meklēt regulāri citos vainu
Nobira tā tukšā čaula, lai tālāk dotos
Jau ar uzausušu sauli, kvēlāku kodolu

... jā, jā
Tā pienāca laiks iebraukt tajā
Cik pakāpenisks ir pārmaiņu gājums
Šie vārdi kalpos man kā atgādinājums

Uzaust atmodas rīts
Tas aizrauj sev līdz’
Tas aizrauj sev līdzi nezināmajā

Tur viss dūmakā tīts
Bet viens otra atbalstīti
Mēs cauri tai tiksim pamazītiņām