Zem apgāztā mēness

Zem apgāztā mēness mēs sēdējām abi
Un skaitījām zvaigznes, kas sadegot krīt
Tas bija tā vienkārši, mīļi un labi
Mēs nedomājām par to
Par to kā būs rīt
Mēs nedomājām par to
Mēs nedomājām - kā būs rīt

Un pusnaktī vēji, kad skriedami garām
Mums laimi un ticību novēlēja
Mēs bijām kā putni visaugstākā zarā
Mēs bijām kā putni, kas aizlidoja
Mēs nedomājām par to
Mēs nedomājām - kā būs rīt

Zem apgāztā mēness mēs sēdējām abi
Mēs bijām kā putni, kam jāaizlido
Tas bija tā vienkārši, mīļi un labi
Tas vienkārši bija mums jāpiedzīvo
Tas vienkārši bija mums
Tas bija mums jāpiedzīvo

Un mēness mums dāvāja cerību spārnus
Un teica lai ceļamies, lidojam tur
Kur zvaigznes vēl nodēvē cilvēku vārdos
Kur dvēseli otru pie dvēseles bur
Kur dvēseli otru pie dvēseles bur

Mēs sēdējam ilgi un nenoticējām
Ka vēl kaut kas labāks šai pasaulē būs
Mēs pateicām paldies tam skrienošam vējam
Kas laimē un ticībā šūpoja mūs
Kas laimē un ticībā šūpoja mūs

Zem apgāztā mēness mēs sēdējām abi
Mēs bijām kā putni, kam jāaizlido
Tas bija tā vienkārši, mīļi un labi
Tas vienkārši bija mums jāpiedzīvo
Tas vienkārši bija mums
Tas bija mums jāpiedzīvo

Zem apgāztā mēness mēs sēdējām abi
Mēs bijām kā putni, kam jāaizlido
Tas bija tā vienkārši, mīļi un labi
Tas vienkārši bija mums jāpiedzīvo

Tas vienkārši bija mums
Tas vienkārši bija mums
Tas vienkārši bija mums
Tas bija mums jāpiedzīvo