X

Izej pastaigā un tu pat nezināj
Pie tevis nāve nāk ar ieroci pielādētu
Ar dzīvi nekojo es saku mierinot
Piedod, piedod

Kad tevi nesaprot bet nav jēgas vairs sev melot
Es tikai gribu tev dot un dot
Bet sevi rauju gabalos, kas dēļ šis par sodu
Es pūšu laimes no palodzes, savu kapu vēl paroku
Viņa sauc mani par joku

Man pietrūkst tevis es saportu
Bet, tu neļauj šo labot
Tu neļauj šo labot

Es neesmu pesimists bet diemžēl kārtīgs reālists
Tu mans mūžīgais risks un es bišk galvā pists
Un tāpat tomēr īsts, ļauj pie tevis man līst
Un kad ārā līst, ļauj pie tevis man līst
Kad ārā līst, kad ārā līst...