Visiem mazliet bail

Visiem mazliet bail ir teikt
Ka tiem vairs nav nekā
Visi baidās būt tie otrie
Kuriem jāpaliek

Stāsts nu izstāstīts
Izdzīvots un brīvs
Kam tas vajadzīgs
Bez mums kaut tas viss

Visi zina to, ka kāds
Pēc tā vienmēr ir lieks
Visiem bail no sirds
Jo tā tad kļūst tiem ienaidnieks

Stāsts nu uzrakstīts
Nepatiess un stīvs
Kam tas vajadzīgs
Ja sāp, jā sāp, ja sāp... un jau

Tu atkal iemīlies
Tas nekad nepāries
Stāstu daudz, bet tu
Joprojām dedz

Balts sadeg pārsteigums
No kā šis izmisums?
Par akačiem, kas atkal skrien

Tava elpa krūtī
Nāc un novērtē

Visi klusē, kaut tiem jākliedz
Tā, lai skaļi mirst
Izmisums, kurš saka priekšā
Man to neaizmirst

Stāstu, kuram nav
Nebūs vairs un lai
Es tikai izliekos
Ka sāp, ka sāp, ka sāp... un jau

Tu atkal iemīlies
Tas nekad nepāries
Stāstu daudz, bet tu
Joprojām dedz

Balts sadeg pārsteigums
No kā šis izmisums?
Par akačiem, kas atkal skrien

Tu atkal iemīlies
Tas nekad nepāries
Stāstu daudz, bet tu
Joprojām dedz

Balts sadeg pārsteigums
No kā šis izmisums?
Par akačiem, kas atkal skrien

Tava elpa krūtī
Nāc un novērtē
Sirds vairs nepulsē
Tai jāklusē