Virši zili...

Virši zili, virši sārti
Tā kā jūra zib un zied
Pēdējie tie goda vārti
Vasara, kur cauri iet

Vēl gan silti vēji staigā
Bites saldi ziedos san
Bet jau klusā dabas vaigā
Rudens tuvums jaušams man

Skumji zilos viršos skatos
Cilvēks mīļš man prātā nāk
Kuram mīkstos, tumšos matos
Daži sidrabot jau sāk

Rodas karsta vēlēšanās
Rokas tam ap kaklu vīt
Kamēr viņa dzīslās, manās
Vēl no vasaras kas mīt

Paies gadi, norims ilgas
Acīs uguns izdzisīs
Dvēseli kā sausas smilgas
Saltas, tukšas dienas tīs

Ja zied lūpas, kvēlo skati
Steidzies mīlu ņemt un dot
Zili virši, sirmi mati
Rudens sāk iešūpot