Viņa

Viņa manās rokās plaukst
Viņa pieskārienus alkst
Tici vai nē - mums citiem nav ko skaust
Viņa manās rokās plaukst
Viņa pieskārienus alkst
Tici vai nē - mums citiem nav ko skaust

Starp viņu un mani nav jūtas
Viņa kā Bonijs un es Klaids, mēs kā varoņi no filmas
Kopā līdz galam, mēs visu brālīgi dalām
Mūsu sirdīs ir miers tā kā Dalailamam

Viņa piedzīvojumus alkst un tici vai nē
Bet mums citiem nav ko skaust

Katra diena kā pirmā, skatoties acīs vārdos es pinos
Viņa ir nevainojama, no sevis neko netēlo
Mēs kā plusi un kā mīnusi, kā pretpolu pinums
Viņa man kā astotais pasaules brīnums

Tu kā diena es kā nakts
Reizēm tālu, reizēm blakus
Dēļ Tevis nedaudz traks

Viņa manās rokās plaukst
Viņa pieskārienus alkst
Tici vai nē - mums citiem nav ko skaust
Viņa manās rokās plaukst
Viņa pieskārienus alkst
Tici vai nē - mums citiem nav ko skaust

Tēmas un variācijas nepalīdz
Atliek padoties un kļūt brīvs
Un, ja kāds saka "viņam ir recepte" - netici
Jo to ar savām acīm vajag redzēt

Tikai gaidīt vēstuli Tavā e-pastā
Un vairs dilemmas un īstenības nepastāv
Laiks kā fons ceļam
Virzieni ir pretēji, bet spēku tajos smeļam

Varonis vai pūlis - kļūst nesvarīgi
Nesvarīgi kā meli vai patiesība
Tikai viena, nejauša ziņa
Un Tev top skaidrs Tavs ceļš ar viņu

Tu kā diena, es kā nakts
Reizēm tālu, reizēm blakus
Dēļ Tevis nedaudz traks

Viņa manās rokās plaukst
Viņa pieskārienus alkst
Tici vai nē - mums citiem nav ko skaust
Viņa manās rokās plaukst
Viņa pieskārienus alkst
Tici vai nē - mums citiem nav ko skaust

Viņa manās rokās plaukst
Viņa pieskārienus alkst
Tici vai nē - mums citiem nav ko skaust
Viņa manās rokās plaukst
Viņa pieskārienus alkst
Tici vai nē - mums citiem nav ko skaust

Viņa manās rokās plaukst
Viņa pieskārienus alkst
Tici vai nē - mums citiem nav ko skaust
Viņa manās rokās plaukst
Viņa pieskārienus alkst
Tici vai nē - mums citiem nav ko skaust