Vēstule Arnoldam

Ak, mīļais Arnold, ap Tevi dāmas spieto
Un jaunekļi grib tādu rumpi sev
Mums atklāj kādus hormonus Tu lieto
Lai uzkačātos līdzīgi mēs Tev

Ak, mīļais Arnold, Tev nauda ir kā spaļi
Sev arī alkstam tādu nopelnīt
Diemžēl vēl neesam tik bezkaunīgi čaļi
Kas spēj tik dārgi lētu muļķi dzīt

Ak, mīļais Arnold, kā dzīvi šo lai maina
Mēs- puišeļi, kas šo to saprot jau
Bet liekas sirds Tev arī muskuļaina
Un varbūt tās Tev vispār krūtīs nav

Ak, mīļais Arnold, Tu tāds kā Amerika
Kā protēze, kas īsta tikai šķiet
Mums uzrakstīt Tev vajadzība lika
Ak, atsūti mums dolārus mazliet!

Pēc mēneša bij' atbilde no viņa
Ko rakstījis bij' viņa sekretārs
Ir viņa šefs vien muļķiem pasaciņa
Ko izgudrojis vīrs kāds naudaskārs

Ir Arnolds šis vien lelle piepūšama
Ko kompresori rītos uzkačā
Tur nav no īsta cilvēka ne grama
Vien plastmasa un vairāk it nekā

Stallone, ar' Brjūss Villis un pat Sīgals
Ir maisi vien ar gaisu pildīti
Bet stulbeņiem šī prece vajadzīga
Vēl sekretārs mums sūta bildīti

Uz bildītes guļ Arnolds tukšs bez gaisa
Kā lupata, ko izkrāsojis kāds
Tā Amerikā supermeņus taisa
Pat Klintons esot īpašs aparāts

Nu saprotam mēs beidzot šitās lietas
Ka svešumā bij' velti klīdis prāts
Ir Ivars Kalniņš elks tepat uz vietas
Bet nu par vēlu- tas jau deputāts