Uz mājām

Kad zemei, kad tavai, kad pieskarsies
Kad riteņi asfaltam pieskarsies
Kad lidostas asfaltam pieskarsies
Tevī kas notrīsēs

Atminies, kas gaida tevi tur
Lūk, pilsētiņa, kur gāji skolā
Lūk, baznīciņa, kurā laulājies
Tu gribēji aizmirst un dzīvot tik nost

Bet reizēm ilgojies savos sapņos
Un reizēm mēdz savā miegā raudāt
Tu reizēm ilgojies savos sapņos
Tu negribi teikt, ka mēdz miegā raudāt

Tālos tu ļaudīs, kad klīdīsi, dziedāsi
Runāsi, dusmosies, priecāsies svešumā tu
Kaut kas tevī pašā dziļi iedursies
Kaut kas tevi turpu slepus vilinās
Kaut kas tevi turpu aicinās

Bet zemei, kad tavai, kad pieskarsies
Kad riteņi asfaltam pieskarsies
Kad lidostas asfaltam piеskarsies
Tevī kas notrīsēs

Tu teiksi - tas jau tīrais niеks
Tu teiksi - tur jau nav ko skumt
Tu sev teiksi - saņemies
Tu teiksi - tas jau tīrais nieks

Tālos tu ļaudīs, kad klīdīsi, dziedāsi
Runāsi, dusmosies, priecāsies svešumā tu
Kaut kas tevī pašā dziļi iedursies
Kaut kas tevi turpu slepus vilinās
Kaut kas tevi turpu aicinās

Un zemei, kad tavai, kad pieskarsies
Kad riteņi asfaltam pieskarsies
Kad lidostas asfaltam pieskarsies
Tevī kas notrīsēs