Ugunsputns

Katru nakti gar logu teiksmaini putni laižas aizvien
Katru nakti man dārzā pazūd kāds ābols, nemanot vien
Katru nakti no manis paša kas svarīgs nemanot zūd
Sirds jau skaudrāk un skaudrāk nenovēršamu nelaimi jūt

Pat tad, kad manī tālu nespēs vairs palikt arī spīts, arī spīts
Es pasmaidīt vēl varu, pasmaidīt vēl varu, pasmaidīt vēl varu

Beidzot kaila un tukša ābele mana kļuvusi ir
Beidzot nemocīs mani naktīs kā senāk satrauktā sirds
Beigās mostos un pēkšņi izbrīnā plati ieplešas skats
Manas ābeles zaros teiksmainais putns nolaidies pats

Pat tad, kad manī tālu nespēs vairs palikt arī spīts, arī spīts
Es pasmaidīt vēl varu, pasmaidīt vēl varu, pasmaidīt vēl varu
Pasmaidīt vēl varu, pasmaidīt vēl varu

Katru nakti gar logu teiksmaini putni laižas aizvien
Katru nakti man dārzā pazūd kāds ābols, nemanot vien
Katru nakti no manis paša kas svarīgs nemanot zūd
Sirds jau skaudrāk un skaudrāk nenovēršamu nelaimi jūt

Pat tad, kad manī tālu nespēs vairs palikt arī spīts, arī spīts
Es pasmaidīt vēl varu, pasmaidīt vēl varu, pasmaidīt vēl varu