Tik daudz ir bijis

Tik daudz ir bijis, tik ļoti daudz
Ka vairāk nemaz nevar būt
Mēs dzīvojam, līdz mūs kāds sauc
Un apsola, ka tic un jūt

Tik daudz ir bijis, tik ļoti daudz
Bet tik un tā man gribas iet
Un lūgt mazlietiņ, vēl mazliet
Uz rokām laimes kausu liet

Tik daudz ir bijis, tik ļoti daudz
Tik daudz ir aizliegts un neatļauts
Tik daudz ir bijis, ka nu jau gan
Var teikt šie sapņi, nu, pieder man

Tik daudz ir bijis, tik ļoti daudz
Tik daudz ir aizliegts un neatļauts
Tik daudz ir bijis, bet kas tam tic
Jo katram dzīve ir kaut kas cits

Vai tam var ticēt, vai neticēt
Bet laiks ir kaut kas izdomāts
Kaut kur sen Romā vai Parīzē
To rēķinājis ir kāds prāts

Bet man vienalga, jo tā ir mana
Šī nasta viedā un kaprīzā
To nevar nosvērt, jo nebūs gana
Šo mirkļu laimes tuvumā