Suburbija

Vēl tik daudz ir manī tā
Par ko ar tevi spriest tik ļoti, loti daudz
Bet tu vienmēr izvairies
Kad mans mērs ir pilns, pat pāri malām iet
Es ļoti lūdzu mani nekaitiniet

Bet saprotiet un piedodiet, ja nevariet
Lūdzu saprotiet un piedodiet, ja nevariet

Vēl tik daudz ir manī tā
Par ko ar tevi spriest tik ļoti, ļoti daudz
Bet tu vienmēr izvairies
Kad mans mērs ir pilns, pat pāri malām iet
Es ļoti lūdzu mani nekaitiniet

Bet saprotiet un piedodiet, ja nevariet
Lūdzu saprotiet un piedodiet, ja nevariet

Es apstājos
Es kautrējos tev pieiet klāt, ar tevi parunāt
Es necīnos
Es atsakos tevi mierināt, pie sevis pieradināt

Jā, un tad es saku "Stop!"
Man visa kā ir gana
Iet visi mani pulksteņi un visi viņi zvana
Man klājās, nu tik labi kā klājies nav nekad
Vien tavas skumjās aci mani apbēdina
Apbēdina!
Apbēdina!
Apbēdina!
Apbēdina!