Starp rindām

Zini tā, tā starp rindām;
Zini tā, tā starp rindām;
Zini tā, tā starp rindām;
Zini tā…

Spraucoties starp mašīnu rindām
Pilsētas masīva šķindām
Man te nav rush, jo zināms
Viss kā vinila plašu fināls

Vien prātā pāršķiru senās
Padomju laika bērna
Atmiņas, kuras kā pērn
Skatos, ir svaigas vēl

Kā veci kartupeļi pārtop par svaigiem čipšiem
Tā manu vārdu spēļu konveijers aizvien izspiež
No atmiņu putras pa dienu bieži senu šļuru, tā es iedomājos -
Nez vai Purvciema lietuvieši un Ķīnas mūris ar’ ir rindu mājas?

Jo kāreiz ganoties starp tām
Uzsūcot pēcpadomju drāmu
Kontaktā griezu jau kā krams
Nereti pat nesaprasdams, kam?

Skaidrs bij’, varu jokus laist, lai tupi smej kāds, varu indi
Tas bij’ daudzviet paradoksu laiks - tukši veikali, garas rindas

Tur parūdzis, pagrauzis garozas, zinu, visu var pārvarēt -
Kaudzi mīnusu, ļaunus smīnus un traumas, krīzes var pārvarēt
Manas pilsētas skati tagad ir vienāds ar pārvarēšanu
Kā Levits pēc potes nejūt neko, kā adrenalīnā pēc avarēšanas

Zini tā, tā starp rindām
Zini tā, tā starp rindām
Zini tā, tā starp rindām
Kaut kur pazuda smalkums
Kaut kur pazuda smalkums

Un tā nolēmu vēlreiz iebliezt
Tā, ka acis te varēs ieplēst
Kā ādu dzeloņstieplēs
Kad es augšāmceļos piepeši

Kamēr kāds te satriekts kliedz
Ka mainu plānus, ka tas ir baiss sviests
Es tik nolēmu atgriezties
Kā tāds krāns, kas bija aizgriezts

Deviņdesmito gadu vintāža -
Viss man ļoti smuki
Ir pašprogrammēta koda rindās
Izlaboti gļuki

Tveru sevi tagad vieglāk, jap
Kā jau manā svarā pieklā-jas
Visur, kur vaj’g tieku klāt, jap
Slīdot starp stāvvietu rindām

Kāpēc reizēm es ziedlapiņas kaisu?
Jo tas strādā kā Sputnik. (vietām)
Ansis, redz’ te piedrupina maizi
Un to apēd tie putni. (vai Grieta)
Var likties, ka blandos finālā
Es te kā ielokā apjucis
Nē, man atpakaļceļš ir zināms -
Tas ved uz lielo skatuvi

Zini tā, tā starp rindām
Zini tā, tā starp rindām
Zini tā, tā starp rindām
Tiku līdz lielai skatuvei, skaties, pats - bez Altum

Bet es prātā tiktāl paturu kā badā maizi
Ka tā ir tikai skatuve, to gadās aizmirst

To, kas pašā gadiem ir pētīts, šeit varu mēdīt
Bet tiklīdz tā paliek par svētnīcu, jau ir bēdīgi

Tā ir tikai skatuve - vienam vakaram uzrauts podests
Līdz rītam to jau nojauks, atkal tas būs jau zudis

Tikai skatuve, par kuru maksāts no savas kabatas gadās pat trīskārt
Te piestāju pavērot, kā to izārda, tā arī ir izrāde

Zini tā, tā starp rindām
Zini tā, tā starp rindām