Sniegs izkūst tavos matos

Tik reti domas izmainās
Jau uzsākušas iet
Kad asas sāpes sajūtot
Var negribēties kliegt

Tik reti krītot nesaplīst
Tās lietas trauslākās
Pat tad, kad lejā lidojot
Par putniem izliekas

Sniegs izkūst Tavos matos
Līdz zemei nenonāk
Ja es uz Tevi skatos
Visatklātāk

Sniegs izkūst Tavos matos
Līdz zemei nenonāk
Ja es ar Tevi esmu
Vispatiesāk

Tik reti vārdi izpaliek
Jau drūzmējoties teikt
Tās dusmas, kuras apturot
Ar tām var arī beigt

Tik reti elpu aizturot
Var aizmirst nedomāt
Cik ilgi vēl līdz apvārsnim
Ko nekad nepanākt

Sniegs izkūst Tavos matos
Līdz zemei nenonāk
Ja es uz Tevi skatos
Visatklātāk

Sniegs izkūst Tavos matos
Līdz zemei nenonāk
Ja es ar Tevi esmu
Vispatiesāk