Smarža

Es redzu visu, bet neko
Lai apzināti apstātos
Uz brīdi pirmo, pēdējo
No īstenības sargāto

Es ņemu visu, bet par maz
Lai emociju kabatās
Vairs rokas nevar iedabūt
Kad gadskaitļiem ir jāpazūd

Uz smaržu var paļauties
Un neaizelsties
Un uzvarot atļauties

Padoties

Es
Stāvu mirkli, bet par daudz
Lai simbolus nav jāsajauc
Ar virtuālām vērtībām
Un netaisnīgām atvadām

Es turu sevi, bet nekā -
Kam paredzēts, tam jālēkā
Un ir vienalga, kā to sauc
Pat tad, ja tās nemaz vairs nav

Uz smaržu var paļauties
Un neaizelsties
Un uzvarot atļauties
Padoties