Šķērsgriezumi

Melnas uzstutētas štātes, kājas naik botas
Zemē upurētas glāzes, mājās, kur vaid vodkas
Uzturēts ērms. Kam nesvarīgi - rīts vai vēls
Jo pat neēdis viņš to dziru rīs aiz mēles
Austiņās skan savilktais no HH Radio
Kas tik labs, ka negribas vispār kādam rādīt dot
Tik ļoti tur ieslīku, ka tajā gremdējos sutkas
Un ar to mūziku bēgu no visa, pat deldējot Supras
Gar lietus sagrauzto režģi, kas stadionu apskauj
Zem laternu pasaku gaismām, kas bruģi apkrauj
Ar kapucē slēptu seju, ar sirdī slēptu protestu
Un ar švaka apdoma vēlmēm pēc slavas lēta podesta
Izdomāta rutīna un citi jaunības stulbumi, un
Morālā inde manī mīt tāpat kā visi mani trūkumi
Vecums, kad prātā pilnīgi cita grāda plāni, un
Es kaut ko sajaucu kā Karalis un vārda brāļi
Sportista sapņi par dzīvi, kur redzu manu vietu
Jo latiņas kā stīpu es aizsniegt svaru viegli
Toreiz basketbola forma nesa manus sviedrus
Bet pēc tā skolas sola bija sekss katru dienu
Un vien retais skatu sietu pie savas nākotnes
Kad ar mīlestību savā starpa ko strāvotu nes
Un viņa no galvas zina "Cirku" un "Melnos Pantus"
Viņas dēļ savos spriedumos melotu pat Kants
Pat Šonu Koneriju sirdsēstos gremos tās šarms
Tāpāt arī mani. Un, kad jaunība lieki nestiepa gumiju
Tad tās emocijas, ar uzviju, klāja prātam pāri tapeti
Tad rīti sākas satraukti un ar ātru stafeti
Kad, ar trīcošu sirdi, uz aptieku pirkt dārgu tableti
Tolaik tā muļķība pa kabatu sita ar prāvu kasteti
Izsūca kontu muļķim, kas mājās ar kaunu pārradās
Tajos Ziemassvētkos man nebija naudas pat dāvanām
Ceļā uz Rīgu, uz repīta "Paranoja" bija ausīs stundu
Tad braucu pēc iespējas uz "Polu" dauzīt bumbu
Rokas trīc, kājas aukstas, bet līmenis jārada
Pirmo reizi redzēju, kā to lietu tā īsteni strādā
Puika no laukiem, kam dota dārga iespēja
Bet, ja prasa, ko vēlas, tad mēle vārgi iestrēga
Šaubās par sevi, trīcošas rokas, ar biļeti kabātā
Kura ved tur, kur droši. Kur treneris reti salamā
Ja nokāp no takas, dzīve uz citas drīz var uzvest
Nemetu pats, bet bija draugi, kas bez mitas mīl uzmest
Amfiteātris un aktieri rāmu mazpilsētu gaumē
Kur pats Kurosava spētu drāmas safilmēt kaudzēm
Tam esot pa vidu, ar repu ausīs, sāka rasties teksti
Par uzmetējiem, viņām un gaiļiem ar saslietu seksti
Tie bija gadi, kad daudz jauna sākās un daudz mira
Kad kungi vaidēja kaunu lāpām, jo tos sauca dzira

Tie ir visi manu jaunības gadu šķērsgriezumi
Antirajona stāsts! Es guvu privātsētas briedumu
Jā, tur bija kontrole. Jā, tur nebija nekādu ierunu
Ja diktēja kārtību, lai gan tur nebija letālu liegumu
Bet žoga apvilktais pagalms un omes Hūvera acs prasmes
Neliedza baudīt flakona aromātu un pulveru takas
Kas ieveda telpā, kur bija kungi, kuriem uzpleču jakas
Kas taujāja patiesību, kuru melīgi uzmetu uz lapas
Bija vakari ar dūmu pie tualetes vai istabas loga
Kas saprāta nāvei bieži lika ņemt izkapti spodru
Pirms treniņiem, kojās reizēm bija pēcskolas dzīres
Tad mājās nācu smaidīgs un reizē slēpjot zīles
Skaistas gleznas veido arī pelēkas otas švīkas
Un jaunam cilvēkam bieži apkārt smērē lokus krīts
Kad takas vedas gar kraujas pašu stāvāko malu
Un neapdomīgs solis var ļaut sasniegt ātrāk to galu
Kā katram, arī man bija laiks, kad sviedās grūtāk, bet
Te esot, zinu, ka biju tā otra pele sviesta krūkā
Zem maskām traipi. Rētas zem tām variet sataustīt
Un daudzas manas pēdas ir ar zariem saslaucītas
Jo vienmēr licies, ka to visu vajag dikti slēpt
Ka citu domas un dogmas ir iemesls to visu dzēst
Bet bez tā visa es nebūtu es, es nebūtu pats
Un ja es nebūtu es, varbūt tagad tinte negūltos uz lapas. Kas zin..kas to lai zin..