Šaurā lokā

Mēs šaurā lokā, šaurā lokā
Tik šaurā lokā, šaurā lokā

Ārkārtīgi spokains likās tas marta rīts
Tas marta rīts un beigu beigās
Jau pēc mēneša uzauga mans gabarīts
To ņemu līdzi, kad eju veikt es

Pirkumus un asociācijās kavējos
Par salaveci, jo tagad kā treniņš
Ir mums - pēc acīm atpazīt savējos
Tu arī redzi to

Cik ļoti šaurs ir mans loks
Un savdabīgs tad, kad to
Pasaules kontekstā no -
No - nolem vērot?

Jau senatnē vietējiem
Bija dzinulis dziedāt dziesmu
Un maskās vēl biedēt iet
To ļauno garu

Pārsteidz mani šīs paralēles -
Kaut citādi tveram mēs
Bet maskās redz’ varam vēl
Tos svētkus svinēt

Laikam mēs - tā kaluma
Kas galu galā zin, ka
Vērojot no tāluma
Mūs neatminēt, jo mēs…

Sen norūdīti neziņā par to, kas
Tālāk būs, tālāk būs
Spēka dziesmu dziedam, vēzējot tās rokas -

Kaladū, kaladū

Sen norūdīti neziņā par to, kas
Tālāk būs, tālāk būs
Spēka dziesmu dziedam, vēzējot tās rokas -
Kaladū, kaladū

Kaladū, kaladū, kaladū

Skrollēju savu skrollējamo acīm sārtām
Paskaties, jau arvien ātrāk

Un kamēr leju, leju savu lejamo, te arvien ātrāk
Pasaule turpina pārtapt:

Spogulī žilbina sirmi mati bārdā;
Vеcākiem pilngadība vecvecāku kārtā

Kaut arī nav man tas posms
Uz karnеvāliem kad nasks
Viņu dēļ nevilcinos
Un fiksi uzlieku masku

Katram, kas ir tuvumā
Bet sev nav grūti pat divas
Un viss gludi pa dzīvi

Un tik viegli kļuva man
Sajūtot, ka elpot var brīvi
Šaurā lokā - nu relatīvi

Sen norūdīti neziņā par to, kas
Tālāk būs, tālāk būs
Spēka dziesmu dziedam, vēzējot tās rokas -
Kaladū, kaladū

Sen norūdīti neziņā par to, kas
Tālāk būs, tālāk būs
Spēka dziesmu dziedam, vēzējot tās rokas -
Kaladū, kaladū

Kaladū, kaladū, kaladū