[1.pants: Wiesturz]
Sapņi pilēja no debesīm līdz ar tiem vīrus
Palūkojos augšup, redzēju kā mūs gaida Ozīrus
Tukšas sirdis pārpildīja ostas
Aizmuka [pļavas?] vēl pirms rīta [rasas pilieni mostas?]
Apmaldījās tēva reiss, sašņaudzās jostas
Kostas brūces, stostas
Nespējot izrunāt, ka tās nespējot sadzīt
Kur paliek sapņi, kas no debesīm sakrīt?
Tie nosmok starp spilveniem
Tāpat kā nosmok pilsētas vientuļās fasādes
Aizrijās tie, kam marmelādes par saldu
Apžilbst tas, kam sniegs par baltu
Apmaldās tie, kam par tālu piramīdu labirinti
Žēl, ka sapņi nav sasmērēti ar tinti
Tad es tos redzētu, tad es tos salasītu
Pasmaidītu, varbūt kādu piepildītu
[piedziedājums]
Sapņi piepildās
Piepildās, kāds iebildās
Bez tavas nāves dvēsele atdalās no ķermeņa
Un tad kad atdalīs, tad mūžīgi visuma enerģija to pavadīs
Sapņi piepildās
Par zvaigznēm visumā pārvēršās
Un zvaigzne būsi nakts palagam, ceļa rādītāja nabagam
Kas bagātāks par bagātāko, jo viņa ceļā zvaigzne kvēlo
Sapņi piеpildās
[2.pants: Wiesturz]
Es baidos tuvoties, es baidos mīlēt
Zvaigznes kļūst grеizsirdīgas, pārstās spīdēt
Laiks aizies, bet viņš jau aizgāja
Tu mani atstāji
Divvientulībā ar sevi skaitīt
Noplēstās margrietiņu lapas un gaidīt
Kad vakars nokrāsos debesis
Atklājot zvaigznes, raizes, kur gan tās aiznes
Bet lai jau nes un atstāj mani vienu
Es ceru, ka starp nakti un dienu
Sapņi mani sapratīs un piedos
Kāpēc negulēju vienos
Meklējot horizontu ar neapbruņotu aci
Skatoties vienā punktā
Nesaprotu cik bija pulkstenis
Un vai šajā stundā man nevajadzēja gulēt, lai piepildītu sapņus
Bet es tik skaitīju, krītošos Saturna gredzenu apļus
Klusībā cerot iesnausties, lai no rīta varu pamosties
Ieelpojot dziesmas, ko dzied putni
Un izstāstīt tev savu sapni
[piedziedājums]
Sapņi piepildās
Piepildās, kāds iebildās
Bez tavas nāves dvēsele atdalās no ķermeņa
Un tad kad atdalīs, tad mūžīgi visuma enerģija to pavadīs
Sapņi piepildās
Par zvaigznēm visumā pārvēršās
Un zvaigzne būsi nakts palagam, ceļa rādītāja nabagam
Kas bagātāks par bagātāko, jo viņa ceļā zvaigzne kvēlo
Sapņi piepildās
[3.pants: Bush]
Stāvēju uz tilta, vēroju ūdenī samestos izejmateriālus
Lidoja, nevienam nevajadzīga avīze
Kāds nabags upē mīza
Tagad viss par maksu, a, es tik tekstus galvā rakstu
Baigais filozofs, sadomājies, gudro mētā
Tā teica, kāda kuce lētāka vēl par duci sērkociņu
Uz centra pusi kāda maza bērna rociņa nosalusi
Nerunājot vēl par kājām, tās ir neredzamas, blakus lielām lepnām mājām
Kur tad paliek cilvēcība?
Kaut kur Čiekurkalna virtuvēs pie galdiem
Skaidri zinot, gribot
Iemācīsies lidot pāri maldiem
Un sapņi piepildās
Pildās manas vientulības stundas ilgās
Ar prieku priekam priekā
Un mana misija par raksturu nebeidz kliegt tā