Salto

Kur lai ņem tos, kas paliek uz mūžu?
"Arī tu, Brut!", kam nevajag teikt
Kāds es biju, tāds esmu un būšu
Ja kas sanāk, tad negribas beigt

Kur lai liek tos, kas lavoties aizbēg
Likt pie sienas val laist skrejlapās?
Es vairs nemāku klejot kā aisbergs
Visiem nemāku vairs izdabāt

Kam var ticēt un kam atplest rokas?
Uzliet tēju un sapurināt?
"Nu, ardievu, izpratnes mokas!"
Teikt pavisam man vēl nesanāk

Kad var klusēt un kad laist uz āru?
Dzotu izrakt un neatkāpties?
Visam tam es jau sen esmu pāri
Pat bez skrejceļa sirds pacelsies

Bezcerīgais kino bezcerīgi iet
Kamēr tu to skaties, visas klapes ciet
Rеibinošais salto nekad nesanāks
Kamēr pats pie sеvis nonāks akrobāts

Krīt maza sēkla brūnā māla
Un man to gribas turpināt
Dzen viena sakne otru tālāk
Un man to gribas turpināt

Un asns zaļš no zemes izzied
Un man to gribas turpināt
Un apdullinoši zieds izzied
Un man to gribas turpināt

Un brūna bite nāk pēc medus
Un man to gribas turpināt
Un kūst no medus sirdīs ledus
Un man tā gribas turpināt

Pār diriģenta pulti roka
Un man to gribas turpināt
Šalc skaņu prieks un skaņu mokas
Un man tās gribas turpināt

Un stipra dziesma aizsniedz dzirdi
Un man to gribas turpināt
Un iekļūst nemūžīgā sirdī
Bet man to gribas turpināt