Sahāra

Vēja vairs nav sen šajā vietā
Saule un laiks kaltē un dur
Smilšu tik daudz tuksnesī tavā
Es vairs nekad neiešu tur

Kas bijis, bijis un vairs
Par to var šodien nedomāt
Kā būs, tā būs, bet to mums
Ir nolemts nezināt

Kas bijis, bijis un laiks
To aizraus savā atvarā
Bet es vairs negribu tur
Pie tevis Sahārā

Kaut kur jau vīd oāze zaļa
Bet vēl ar vien kaltē un dur
Cel tagad pats sev piramīdu
Jo es vairs nekad neiešu tur

Aizveras logs, atveras durvis
Cerības jau, tās nezūd nekur
Paliec vien tur, kur tev ir labi
Bet es vairs nekad neiešu tur