Šāds Dzīvesveids

Pienāca tāda diena, kad es sapratu, ka tas
Viss ko es rakstu, būtībā, atspoguļojas
Manā dzīvesveidā...

Mans stāsts nav par patiesību, kādu to izproti
Te daudzi atstāj novārtā šo, es nāku to izkopt
Neesmu ar tiem, kas grēko un jūtas svēti
Ar tiem, kam manā sabiedrībā kļūst neērti
Pirmais punkts manā stāstā – svars ko nesu, veidoju aprakstus
Nav divu domu – Tavi cilvēki heito atstatus
Dienas, kas cilpojas uz riņķi noņem spriedzi
Nekas nav mainījies, tik skaņa, ko es sniedzu
Par daudz malā stāvēts, par daudz spriests
Vēl pasaki kā Tev liekas, stāvot tur galā
Kamēr es tepat uz vietas, kur šīs repa parodijas
Ja mani tas uztrauktu viņiem degtu kalorijas, dzirdi?
Tik dažādas ainas, Tev piedur balādes skaistas
Mani ar hiphopu pārāk baiss parāds saista
Taisnais ceļš man izrādījās greizs
Vārds maniem cilvēkiem – vēl nekas nav beidzies
Neiegrimstot detaļās un sīkumos daudz par daudz
Tu par tiem domā un brauc mīnusos brauc
Man laika nav šitā gaidīt uz tiem dažiem
Kam lemts palikt uz vietas neskaitāmiem gadiem, jo
Es daru šito gadiem un man ir ko teikt
Par apkārt esošo – es redzu simtiem meļu
Mēs esam vairākumā, mūsu runas nenorims
Par draugiem, nedraugiem ir vēl ko bilst man...
Par draugiem, nedraugiem, par visu pēc kārtas
Man nerakstīt ir grūti kā izturēt slāpes
Un ko Tu domā, kad redzi dzīvesveidus šādus?
Un kas Tev ir sakāms, kad redzi dzīvesveidus šādus?

Un tagad pasaki - ko Tu īsti gribi teikt
Un tagad pasaki – ko Tu zini par manu dzīvesveidu
Ir dažādi piemēri, bet nav tādi, kas atbilst tam
Kā tiem jautājumiem, kuriem atbildes nav

Un tagad pasaki - ko Tu īsti gribi teikt
Un tagad pasaki – ko Tu zini par manu dzīvesveidu
Ir dažādi piemēri, bet nav tādi, kas atbilst tam
Kā tiem jautājumiem, kuriem atbildes nav

Atpakaļ dienās... vairs tā reizes nenāks
Veltu šito savējiem, kuriem neizdevās
Te Talsi dzird manu balsi, kamēr ROM’s griež plates
Mēs nākam smagi, par turpmāko spried pats
Atmosfēra šeit nav labākā, cik es noprotu
Te pilsētas smogs apvij trīs-otro
Dažreiz liekas – sapņi sagrauti, nav jēgas būt
Noskaņojos uz ‘pohuj’, tad arī tās rētas zūd
Pacel glāzi, ieklausies, prātā paturi to
Liekas, nav iespējas bez tā, kas mūs raksturo
Tad alkohols, mūzika, dūmu terapijas ik dienām
Man piedēvētie grēki, tos grūti nemanīt uz ielām
Es krītu par ideju, es krīt par visu, kas pieder man
Lai Tu saprastu, kādu materiālu šis ietver, brāl
Par draugiem, nedraugiem, par visu pēc kārtas
Man nerakstīt ir grūti kā izturēt slāpes

Un tagad pasaki - ko Tu īsti gribi teikt
Un tagad pasaki – ko Tu zini par manu dzīvesveidu
Ir dažādi piemēri, bet nav tādi, kas atbilst tam
Kā tiem jautājumiem, kuriem atbildes...