Runāsim čukstus

Runāsim čukstus
Klusums daudz ko stāsta mums
Runāsim čukstus
Klusumā ir noslēpums

Bija vakars tik jauks
Gāju pa parku lai pabūtu es viens
Lēni iedegās laternas
Debesīs rotāja zvaigžņu ceļu piens

Lapa nokrita...
Soļi kā čuksti vēl klusi ausīs skan
Un es sapratu pēkšņi, ka klusuma nav
Visapkārt daudz skaņu skan

Ak, nāc un klausies cik daudz
Balsīs daba tevi uzrunā
Ikkatra skaņa ir kā stāsts
Šai nebeidzamā mūzikā

Vēja šalkas un miers
Ozola lapās par dzīvi parunā
Tālās pilsētas atbalsis ieskanas vēl
Un tad izkūst klusumā

Ēnas pustoņu paslēpes spēlē
Līdz uzausīs jaunas dienas rīts
Un, kad vakara putnu dziesma skan
Tad es tām dungoju līdz