Raganai

Tumšas naktis, vientulība, es pēc tevis smilkstu
Šaušalīgas ciešanas kas mūžību šķiet ilgst
Tu priecājies par to? Man līksmot nebūtu dukas
Zvērīgs naids? Diemžēl es to nejūtu suka

Tavā virtuvē pavāri, kā redzams, mainās diezgan bieži
Viņi ir pacilāti, lepni, jo ar nazi sirdī griež
Es vēl esot atriebīgs, nemelo sev pati
Kura solījumi saldi tā kā cukurvate

Es domāju, ka mani mīli, biju akls kā sikspārnis
Biedri neizpratnē taujā, kad tu šitam tiksi pāri
Ko lai viņiem atbildu, ar laiku sadzīs brūces
Dzīves prieks ir tas kas visu laiku man ir trūcis

Cerība mira pēdējā, storijs beidzās truli
Jāni, kad tu sapratīsi, kad ar acīm vaļā guli
Patiešām nebiju domājis, ka mūsu ceļi šķirsies
Apdedzināties ir viegli, to jūs neaizmirstiet

Nekas nenotiek nejauši, nebija lemts kopā novecot
Diez rīkojies pareizi, toreiz no manis nolecot?
Iespējams, jo tagad tev ir bojfrends ar Lexus
Skaidrs, kāpēc nekad nenovērtē šitos tekstus

Tik daudz sāpju un ciešanu viens otram sagādājām
Vairs neeksistē vieta kuru saucām mēs par mājām
Protams, tās nav dzīves beigas, rētas sadzīs
Bet šobrīd nožēloju, ka es tevi vispār pazīstu