[Intro: DJ Krii, Eliots and Ansis]
Vispirms – Eliots, jā
Centieties uztvert: E–L–I–O–T–U
[Verse 1: Eliots]
Jā, es kaut ko meklēju todien, bija rudens pirmais putenis
Pastaigas mērķis bija mūžam sirmais utenis
Kur Kuzņecova krūzītes grēdā kraujas rūpīgi
Kamēr Rīgas otrā malā nojauc Kuzņecovu rūpnīcu
Uz krāmiem lēnām krita lielas, slinkas sniega pārslas
Katra lete pastāstīs tev simts un vienu stāstu
"Singer" šujmašīnas galds un ērenpreisu sēdekļi
VEFa pastiprinātāji un lēti geišu vēdekļi (woo)
Te padomjlaiku slidas lepni šūpojas uz nagliņas
Tās tirgotājam iemainīja kāds žūpotājs par aliņu
No tukšās pažobeles viņš tās izracis pēdējās
Kurš atcerās vairs to, ka viņš bij' izlases spēlētājs (pavisam noteikti)
Tātad ejam tālāk; kas tas par krāmu?
To kā nevaidzīgu te atstiepa pagājšvakar dāma
No žurnāla vāka, lūpām saldākām par aspartāmu
Tā ir tā džentlmeņa sirds, kas tic vēl pasakām
[Bridge: DJ Krii and Ansis]
Pievērsiet uzmanību vārdiem
Aha, aha, jā
Klausieties, klausieties, klausieties, klausieties, klausoties
A–N–S–I–S, jā
[Verse 2: Ansis and Eliots]
Manā zāļu skapītī laiks, un ir laiks, kad to patīrīt vajag
Alus un asaru pudeles, kuras es te tīrot kustinu, tukšas šķind
Un plates tagad turu istabā, jo esmu drusku slims
Durvis čīkst, tā ir laba zīme
Zāles nepalīdz, kad ceļu no putekļiem savu paradīzi
Bet rokot nezini, ko tu tur pamanīsi
Nopūšot putekļus no tās grāmatas vāka, kas ir tava dzīve
Varbūt tās svars ir tikai putekļu svars?
Un paliek piere, tā kā gludeklis, karsta, vaļā visi logi
Pagātnes balsis kliedz tad skaļāk nekā pistoles
Kad vējš aiznes to visu prom, paliek plikas rokas
Varbūt tas viss ir tikai slikts joks
Ka viss, ko karinām mēs kaut kur augstu, sāk ar laiku krist nost
Un tad, nopūšot putekļus, paceļ kāds cits to
Un atkal sākas viens un tas pats, jā, es pis to (pis to)
Manā zāļu skapītī laiks, skaists laiks, spožas naktī ir zvaigznes
Alus un asaru pudeles atkal blakus ir pilnas, nakts ir silta
Laiks beigt, jā, es rakstu par ilgu
[Refrain: DJ Krii]
Yeah, Yeah, mhm, nāc šurp
[Outro: Eliots]
Hip-hop