Puika

Skatījās puika jūrā buras gāja
Un gribējās drīz jau pamest mājas
Bet sacīja tētis: - gan citu reiz
Viss dzīvē, ir pirmoreiz

Allaž, kad vecais jūrā gāja
Viņš stāvēja krastā, ar roku māja
Sudraba zivs un sapņi par tālēm
Viss dzīvē, ir pirmoreiz

Lai vai kā, nes viļņi vienmēr tur, kur mājas ir
Un vienmēr, pa ceļam – bākuguns
Lai vai kā, nes viļņi vienmēr tur, kur labi ir
Un vienmēr, pa ceļam – bākuguns

Kad paaugās puika, pats jūrā gāja
Redzēja zemes skaistas, tālas
Kādā ostā meiteni mīlēja viņš
Viss dzīvē, ir pirmoreiz

Ir prieki, ir asaras, sāls uz lūpām
Ir dzīve kā jūra, kas tek caur krūtīm
Bet viņš gāja un gāja, viļņi kurp steidz
Viss dzīvē, ir pirmoreiz

Lai vai kā, nes viļņi vienmēr tur, kur mājas ir
Un vienmēr, pa ceļam – bākuguns
Lai vai kā, nes viļņi vienmēr tur, kur labi ir
Un vienmēr, pa ceļam – bākuguns

Ir dienas, ir naktis, ir veiksme Tev pūrā
Ir dzīve kā jūra, gan labā, gan sūrā
Kāds atnāk, kāds paliek, kāds projām steidz
Viss dzīvē, ir pirmoreiz

Lai vai kā, nes viļņi vienmēr tur, kur mājas ir
Un vienmēr, pa ceļam – bākuguns
Lai vai kā, nes viļņi vienmēr tur, kur labi ir
Un vienmēr, pa ceļam – bākuguns