Pirmklasīgs

[Piedziedājums: Wiesulis]
Gatavs huslot līdz aizeju tukšā
Vai ar visu to, kas apsolīts
Uz ādas augšanas rētas, kuras rakstot dzīst
Lai tie, kas tiesā mūsu darbus saka sasodīts

Ga-gatavs huslot līdz aizeju tukšā
Vai ar visu to, kas apsolīts
Augšanas rētas, kuras rakstot dzīst
Lai tie, kas tiesā mūsu darbus saka…

[1. pants: Wiesulis]
Mierā ar to, ka var nākties vilkt savu kravu līdz paliek zilganas plaukstas
Turu savu drēbju skapi slapju un spilvenu sausu
Pildam līdz augšai glāzes un masīva tilpuma kausus
Šampis vai lietuslāses - vienalga - abi pil man uz galvas
It kā cildeni ļaudis gaida, kā no Klīnikas galma paliks vien pilsdrupas, grausti
Mūsu pilnvaras alkst, ar brāļiem ceļam stundas likmi, balvas un tiltus uz sauli
Huh, un lēnām sākam just siltumu uz skausta
Ceļu nekad nerādīja pirkstu zīmes, labāk izvēlējos palikt pirmklasīgs
Un radīt tā lai tirpas klīst pa ādas virskārtu- nekādas virspusības
Nekādas nākšanas pretī, nekādas diskusijas
Pirms es biju šeit- vārds uz plakāta knapi salasāms
Cepām tik daudz, ka pirksti smirdēja pēc dabasgāzes
Tagad dzirdu to, ka esmu varaskārs no tiem, kas grib nomest pa setu labi, ja ceturto no manas tāmes
Tituli ir vienaldzīgi, runa iet par to, ka vairāk nebļaujam vienbalsīgi
Manas acis rāda tā pat, tu plakstiņiem ieskauj zīli, jo aplis man tik šaurs, ka tu to knapi vari ieraudzīt
Mainās prioritātes ne nodomi, dāmas un nodokļi
Spēles likmes, kad darba dēļ tiec no bāra zāles uz kopkori
Drānas un rokasspiedieni, apavu pāris tik liels, ka ar to, ka uz sarkanā paklāja stāv mūsu zoles pietiek, lai mēs aizpildītu vajadzīgo kvadratūru, ko žanrs pieprasa
Menijs 21ajā teica: "Priekšā ir tālas piekrastes"
Un bija - nu pa reizei mēs gremojam tādus mielastus, ka liekas uz mūžu varētu pie to smārda pierast
Likās nebija jēgas man tikt pie jebkādas teikšanas
Lai redzētu trulu mīlu un IG’jā pāris mention'us?
Bet dzirdu, kā viņi rakstīt tik pat labus bārus cenšas
Neapvainojies, ja nākam sliktām ziņām, kā Kārlis Seržants

[Piedziedājums: Wiesulis]
Jā, gatavs huslot līdz aizeju tukšā
Vai ar visu to kas apsolīts
Uz ādas augšanas rētas, kuras rakstot dzīst
Lai tie, kas tiesā mūsu darbus saka sasodīts

Ga-gatavs huslot līdz aizeju tukšā
Vai ar visu to kas apsolīts
Uz ādas augšanas rētas, kuras rakstot dzīst
Lai tie, kas tiesā mūsu darbus saka sasodīts

[2. pants: ansis]
Es aizvien labāk zinu mīlestību
Bet arī naidu labi pārzinu
Man tie nav tukši vārdi
Viņi padod man stūri un manas rokas taisa barspinu
Un cilpas ir vēl tuvāk jūsu kakliem nekā bārddziņi
Mažoru manervi, tas ir viss, kas tev ir jāzina
Viņi runā, cik es nopelnīju, runā, cik kas dārgs bija
Bet neredzēja, kā iemetu to visu nahuj krāsnī
Tie bomāri man neticēja, kad es viņiem stāstīju
Naudas bomāri, clouta bomāri
Ir daudzas lietas, ko jūs nekad neredzēsiet manām acīm
Skatoties no ārpuses kā paparacī
Es tev to garantēju
Tu pat nezini, uz kuru pusi ir mana galastacija
Par ko tas liecina? To, ka tas ir iedzimti
Es esmu to redzējis daudz, kopš es te piedzimu
Vēlēšanās, bet nespēja saprast manus motīvus
Tie ir neaptverami prātiem, kas rada kopijas
Neaptverami tas, ka cilpas galā nav appisiena
Rug pulla, shēmas, tie bomāri domā katru dienu
Kā dabūt ātru naudu no scēnas
Un nevar saprast vienu
Kāpēc nepārdodu to zemi, kur man būs kapa vieta
Dažreiz nauda smird kā apdirsta
Uzmanies kurā kabatā bāz pirkstus
Manas rokas tīras kā spirts
Cik reizes vēl tava dvēsele tiks pāpirkta
Cik ilgi varēs ignorēt to, kā tā smird
Es neticu jūsu “pohuj” un “vienalga”
Es biju ansis no Ķemeriem
Kad man fucking gloku lika pie galvas
Kad ieskatos sevī, atkal ticu sev no jauna
Paņemu jebko no turienes
Gatavs to tev likt uz galda
Manus vārdus nekad neizrunās cita balss
Negaidīti bīstamas kā stikla lauskas
Cilpu vibrācijas rāda
Hiper auksti cipari uz Rihtera skalas
Fakti ir lieli un mūsu biķeri sausi
Mīlestība šeit ir klātesoša, naidu es arī pazīstu
To abu saknes šajā zemē sadzītas
Un abu kokteilis manai bākai tas ir kā radīts
Ja tu prasi kāpēc manas jūtas ir tik sasodīti dalītas

[Piedziedājums: Wiesulis]
Jā, gatavs huslot līdz aizeju tukšā
Vai ar visu to, kas apsolīts
Uz ādas augšanas rētas, kuras rakstot dzīst
Lai tie, kas tiesā mūsu darbus saka sasodīts

Ga-gatavs huslot līdz aizeju tukšā
Vai ar visu to kas apsolīts
Uz ādas augšanas rētas, kuras rakstot dzīst
Lai tie, kas tiesā mūsu darbus saka sasodīts

[Outro: Wiesulis]
Skatos jaunumus no konklāva uz 80 collām
Pavasaris Šamonī, es apbrīnoju Monblānu
Atpakaļ uz Rīgu savā labākajā formā
Vadot īres auto tā it kā es gatavotos gonkām
Bet lēnām veru portālu, katru reizi, kad tev sanāk basu just ar teju katru savu orgānu