Pilsētas skice

Es skatlogā kā atspīdums
No gleznas, kuru vēl nemaz
Nav uzgleznojis mākslinieks neviens
Bet te aiz stikla liekas man
Ka glezna viss, kas garām skrien
Un tāpēc jautāju es "kas ir kas"

Kas bija, ir, un būs
Kas šķir vai vieno mūs
Kur robeža ar to, neīsto?

Tad tā nejauši tu man garām skrien
Kā vēja nests, kā dienas steigas dzīts
Un neskaties cik gaistošs viss kā atspīdums
Tai skatlogā, ko aizmirsis
Tas gājējs, kuru gribu iepazīt

Es dzīvoju kur pierasts ir
Un skaidrs man, kas labs, kas slikts
Un tomēr brīžiem gribas laukā tikt
Tai pasaulē, kur zūdošs viss
Kur nevar tevi nesatikt
Bet nevar arī neko paturēt

Tad tā nejauši tu man garām skrien
Kā vēja nests, kā dienas steigas dzīts
Un neskaties cik viegls viss kā atspīdums
Kā gaiss, kā vējš, kā apmulsums
Tas gājējs, kuru gribu iepazīt
Tas gājējs, kuru gribu iepazīt
Tas brīdis, kuru gribu izbaudīt