Pie Staburadzes

[Teicējs]
Sēdēja, vērpdama miglu, Staburadze naktī uz klints
Jau spole pietinās pilna un gaiļu laiks nebija tālu
Kad redzēja raganas divas atvarā nometam bluķi
Gribēja Staburadze zināt, kādēļ gan viņas tā dara
Ielaidās atvarā iekšā un pievilka bluķi pie sevis
Bet kā nu brīnījās redzot tur skaistu jaunekli guļam
Izvilka jaunekli ārā un vēlējās jaunekli izglābt

[Staburadzes meitiņas]
Auksta šalts tev no Daugavas sejā
Tev vēl tālu, Lāčplēsi, ejams

[Lāčplēsis]
Miesu galdi...
Jutekļu trauki...

[Staburadzes meitiņas]
Caur trejām nāvēm - uz dzīvību
Caur nebrīvēm trejām - uz brīvību

[Lāčplēsis]
Saldām sajūtām pildīts kauss...

[Staburadzes meitiņas]
Tā tava pirmā nāve

[Lāčplēsis]
Vai esmu miris?

[Staburadzes meitiņas]
Kamēr atceries
Tikmēr tu dzīvs

[Staburadze]
Dzīvs tu esi, ja atmiņa dzīva
Asa un dzeloša tevī kā dadzis
Atceries pilis, kas grimušas
Atceries raudošo Staburadzi

Ņem šo spoguli virmojošo
Tajā viss, kas nedrīkst vēl sadzīt
Skaties spogulī, skaties sev acīs
Atceries raudošo Staburadzi

Atceries ezerus lidojošus
Atceries sirdis, kas pilnas kā vadzis
Dzīvs tu esi, ja atmiņa dzīva
Atceries raudošo Staburadzi

Ņem šo spoguli virmojošo
Tajā viss, kas nedrīkst vēl sadzīt
Skaties spogulī, skaties sev acīs
Atceries raudošo Staburadzi

[Staburadzes meitiņas]
Atceries, Lāčplēsi, kas tu esi
Lielvārdes lielo vārdu tu nes
Ilgi tu esi vākts
Tu neesi vienīgi pats

[Jaunekļu koris]
Tu esi izdvests ar mūsu dvašām
Tu esi atsaukts ar mūsu mutēm
Visas mūsu mātes ir tevi auklējušas

No mūsu augumiem tu esi tēsts
No mūsu dvēselēm tu esi riests
Visas mūsu mātes ir tevi auklējušas

[Staburadzes meitiņas]
Atceries, Lāčplēsi, kas tu esi
Lielvārdes lielo vārdu tu nes
Ilgi tu esi vākts
Tu neesi vienīgi pats

[Visi]
Visas mūsu mātes ir tevi auklējušas
Visas mūsu mātes ir tevi auklējušas