Pianists

Kad tu spēlē, tad viss mainās, uzzied krāsās pasakainās
Un kā zelta stīgas mirdz
Nesteidzies vēl atvadīties, nenāci tu slavas dzīties
Tu to dari vienkārši no sirds

Aplaudēsim pianistam, viņam tālu vēl līdz Listam
Bet viņš spēlē un tam acis mirdz
Nesteidzieties atvadīties, jo viņš nav nācis slavas dzīties
Viņš to dara vienkārši no sirds

Melnās klavierēs mirdz stīgas
Viņš nav Bahs, viņš ir no Rīgas
Apģērbies kā ģēnijs neatzīts
Galvā cilindrs tam kā torte, rokās apdullinošs forte
Spēlē, spēlē, kamēr pienāk rīts

Mēs brīdi sapņosim nomodā
Un tālāk spēlēsim divatā
Mums šajā dzīvē tik maz ir dots
Bet šī vēl nav mūsu pēdējā nots