Pasaka

No bērnu dienām ticu pasakām
Par spīti tiem, kas netic vairs nekam
Viens acu skats, viens nejaušs pieskāriens
Un sapņu princis rīta rasu brien

No bērnu dienām ticu pasakām
Par spīti tiem, kas netic vairs nekam
Viens acu skats, viens nejaušs pieskāriens
Un sapņu princis rīta rasu brien

Es tevi kā pasaku grāmatu lasu
Tu aizjūras princis, es meitene basa
Vai zini, mans mīļais, kāpēc es tā steidzos
Vien tādēļ, ka baidos, var pasaka beigties

Es tevi kā pasaku grāmatu lasu
Tu aizjūras princis, es meitene basa
Vai zini, mans mīļais, kāpēc es tā steidzos
Vien tādēļ, ka baidos, var pasaka beigties

Visapkārt kluss kā vientuļajā salā
Mēs divi vien, vēl pasaka nav galā
Ir tikai viena vēlēšanās tad
Šī pasaka lai nebeidzas nekad

Visapkārt kluss kā vientuļajā salā
Mēs divi vien, vēl pasaka nav galā
Ir tikai viena vēlēšanās tad
Šī pasaka lai nebeidzas nekad

Es tevi kā pasaku grāmatu lasu
Tu aizjūras princis, es meitene basa
Vai zini, mans mīļais, kāpēc es tā steidzos
Vien tādēļ, ka baidos, var pasaka beigties

Es tevi kā pasaku grāmatu lasu
Tu aizjūras princis, es meitene basa
Vai zini, mans mīļais, kāpēc es tā steidzos
Vien tādēļ, ka baidos, var pasaka beigties

Es tevi kā pasaku grāmatu
Tu aizjūras princis, es meitene basa
Vai zini, mans mīļais, kāpēc es tā steidzos
Vien tādēļ, ka baidos, var pasaka beigties

Es tevi kā pasaku grāmatu
Tu aizjūras princis, es meitene basa
Vai zini, mans mīļais, kāpēc es tā steidzos
Vien tādēļ, ka baidos, var pasaka beigties